Pazīstamais režisors Alvis Hermanis ir oficiāli paziņojis par savu lēmumu iesaistīties aktīvajā politikā, pievienojoties partijai “Republika”. Viņa ambīcijas sniedzas tālāk par parastu biedra statusu – Hermanis plāno kļūt par partijas vadītāju un rosināt zīmīgu organizācijas pārdēvēšanu par “Mēs mainām noteikumus”.
Šo jaunumu režisors pavēstīja savā personīgajā sociālo tīklu profilā, ieskicējot arī tālākos plānus: ar šo jauno nosaukumu un pilnībā pārveidotu programmu politiskais spēks plāno startēt 16. Saeimas vēlēšanās, kas norisināsies 2026. gada 3. oktobrī.
Juridiskie apsvērumi un sadarbība ar domubiedriem
Izvēli pievienoties jau esošai partijai, nevis dibināt jaunu, noteica Latvijas likumdošanas specifika. Likums aizliedz veidot jaunus politiskos spēkus mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām, ja tie vēlas tajās kandidēt, tādēļ Hermanis kopā ar savu līdzgaitnieku Jāzepu Baško lēma par labu “Republikas” platformai. Režisors uzsver, ka šī izvēle nav bijusi nejauša – partijas pašreizējie biedri pilnībā atbalsta viņa iepriekš dibinātās kustības “Bez partijām” pamatprincipus un ideoloģisko virzienu.
Politiskā vīzija: “Mēs mainām noteikumus”
Jaunais partijas nosaukums nav tikai sauklis, bet gan tiešs atspoguļojums plānotajām reformām. Galvenie uzsvari tiek likti uz diviem virzieniem:
Vēlēšanu sistēmas reforma: Partija iestājas par vēlēšanu likuma grozījumiem, kas ļautu iedzīvotājiem balsot par individuāliem kandidātiem, nevis izvēlēties no partiju sagatavotiem sarakstiem, tādējādi tuvinot politiķus vēlētājiem.
Pārvaldes un personīgās atbildības modelis: Hermanis asi kritizē esošo ierēdniecības aparātu par bezatbildību. Viņa vīzija paredz ieviest stingru individuālo atbildību, kur par katru valsts projektu vai lēmumu būtu personīgi atbildīga viena konkrēta amatpersona, izbeidzot kolektīvās bezatbildības praksi.
Radikālas reformas un pilsoņu brīvību paplašināšana
Hermanis piedāvā virkni drosmīgu un vietumis radikālu pārmaiņu, kas skartu dažādas sabiedriskās dzīves jomas. Viņa programmā iekļauta uzņēmējdarbības vides liberalizācija, atceļot birokrātiskos slogus, ko viņš dēvē par “valsts sabotāžu”. Tāpat tiek rosināts piešķirt lielākas pilnvaras zemessargiem, ļaujot tiem glabāt dienesta ieročus mājās, un ievērojami samazināt valsts kontroli pār privātīpašumu – atļaujot brīvāku zemes izmantošanu un apbūvi, ja vien tas tieši neapdraud apkārtējo drošību. Izglītības jomā režisors uzskata, ka skolu direktoriem jāpiešķir lielāka autonomija, mazinot Izglītības un zinātnes ministrijas tiešo iejaukšanos mācību iestāžu pārvaldībā.
Uzticēšanās sabiedrībai un sodu politikas maiņa
Viens no programmas stūrakmeņiem ir aicinājums valstij pārtraukt represīvo soda funkciju veikšanu par maznozīmīgiem pārkāpumiem. Tā vietā Hermanis aicina uz “uzticēšanās politiku” pret saviem pilsoņiem. Viņš uzskata, ka pašreizējā sistēma pārāk stingri kontrolē iedzīvotāju rīcību ar savu īpašumu, piemēram, mežu un zemes apsaimniekošanā, un šie ierobežojumi būtu jānofiltrē, atstājot tikai tos, kas ir kritiski nepieciešami kopējai drošībai.
Konteksts: No kustības “Bez partijām” līdz “Republikas” vadībai
Partija “Republika” savu darbību uzsāka 2021. gada nogalē kā centrisks spēks, un tās sastāvā Saeimā nonāca četri deputāti, kuri sākotnēji startēja no citiem politiskajiem sarakstiem. Alvim Hermanim šī nav pirmā saskarsme ar politisko aktivitāti – viņš bija kustības “Bez partijām” idejiskais tēvs, taču vēlāk no tās norobežojās. Viņa argumentācija par labu pārmaiņām balstās uz drūmu valsts esošās situācijas analīzi: pieaugošu ārējo parādu, negatīvām demogrāfiskajām tendencēm un ekonomisko stagnāciju. Hermaņa piedāvātā “recepte” ir skaidra – mazāk valsts regulējuma, vairāk brīvības un stingra personīgā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.
